Tātad- esmu iegriezusies te atkal.

Plāns ir tāds- padalīties ar Jums savos murdziņos, sapņos un visā tajā, kas mitinās manā galvā, guļot un neguļot.
Beidzot jamajie jāpieraksta, jo kad būšu veca un audzēšu savus pirmos pingvīnus- būs jauki atminēties- kādreizējās sapņu likstas kas Freidam liktu kapā riņķus mest. lūk tā. ir ar mani un mums.

Liekas ka šonakt nekas dziļdomīgs un kaut kas ar baigo jēgu netika nosapņots.
Standarta murdziņi.

Lai gan bieži negadās būt vampīra mašīnas vadītājai, pirmajā izbraucienā nemaz nezinot par šamajā niķiem.
Mēs no lidostas savācām divas ķīniešu meitenītes un man vajadzēja viņus vest uz nomaļāku stūrīti, lai dārgais asinssūcējs varētu izklaidēties. sēdēt mašīnā un domāt- johai kur gan tu esi ieklīdusi, ka vienu dienu tevi pašu noēdīs. ...

To emociju kombināciju ir grūti izprast un apjaust. Staigāt pa sienām tagad būtu mana optimālā opcija un paraut vēl kādu duci sev līdzi . Ja vakar mums bija miers, tad šodien , Sarkanvīns, kāpj laukā no savas glāzītes grib doties ārpus rāmjiem. Varētu doties uz kādu vietu barot odus un atjaunot savu mieru , bet pasaule pieprasa manu klātbūtni te un tagad ; vai arī to pieprasu es, bet vēl neesmu apziņojusi sevi par to?
Māate: es jūtos kā klizma kas klīst no viena stūra uz otru.
S-vīns: Sūdīgi tev xD

šodien mums abām neviena nav mājas. ..
lielais dzīves - ehhh.