sarkanvilks

04:04 pm: Mehāniskā apelsīna vārdnīca vai jaunā feņečka
Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 162

Rīgā 2016. gada 22. martā (prot. Nr. 14 6. §)
Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
22.2 panta pirmo un sesto daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts (turpmāk – subjekts), konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā;
1.1.1 kārtību, kādā zvērināts notārs iesniedz ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro;
1.2. kodus atbilstoši darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā;
1.3. ziņojuma veidlapu.
(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 842)
2. Subjekts nekavējoties ziņo par aizdomīgu darījumu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņojumu.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 498; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 842)
2.1 Zvērināta notāra kā subjekta papildu pienākums ir nekavējoties iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par katru gadījumu, kad tiek mantota nereģistrējama kustama manta (tajā skaitā skaidra nauda), kuras vērtība pārsniedz 15 000 euro, ziņojumā atsevišķi norādot, vai konkrētais mantošanas gadījums attiecas uz nereģistrējamas kustamas mantas mantošanu (izņemot skaidru naudu) vai skaidras naudas mantošanu.
(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
3. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā (turpmāk – maksājumu pakalpojumu sniedzējs), ziņojumu iesniedz elektroniski, izmantojot elektronisko pastu, šifrētā veidā saskaņā ar noslēgto divpusējo līgumu starp Valsts ieņēmumu dienestu un kredītiestādi vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai šo noteikumu 4.1 punktā noteiktajā kārtībā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – elektroniskās deklarēšanas sistēma).
(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
3.1 Subjekti, izņemot šo noteikumu 3. punktā minētos subjektus, ziņojumu iesniedz elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ziņojumu aizpilda saskaņā ar šo noteikumu pielikumā norādīto ziņojuma veidlapu, noformējot to atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicētajai informācijai citā datņu formātā, vai saskaņā ar šo noteikumu 4.1 punktu.
(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
4. Ja ziņojumu iesniedz, izmantojot elektronisko pastu, šo noteikumu pielikumā norādīto ziņojuma veidlapu noformē atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicētajai informācijai citā datņu formātā.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 498 redakcijā)
4.1 Ja ziņojumu iesniedz, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to aizpilda tiešsaistes režīmā, izmantojot noteiktu formu, vai augšupielādē failu XML formātā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicētajai informācijai par XML shēmas struktūru un prasībām.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 498 redakcijā)
5. Ja, aizpildot ziņojumu, noformējot to atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicētajai informācijai citā datņu formātā, kādā lauku grupā norādāmo ziņu nav, to atstāj neaizpildītu.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 498)
6. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā ir šādi kodi:
6.1. privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi – CIT;
6.2. klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms – DLA;
6.3. ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām – DLS;
6.4. nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzami neatbilstošu cenu – DNI;
6.5. darījumam nav acīmredzami likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību) – DNN;
6.6. darījumā izmantots viltots dokuments – DVD;
6.7. aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu – ELE;
6.8. nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas – FIX;
6.9. privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk – IEG;
6.10. izvairīšanās no nodokļu nomaksas – INN;
6.11. uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u. c.) – KBI;
6.12. klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits – KLD;
6.13. konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām – KSN;
6.14. konts ir tālu no klienta rezidences – KTV;
6.15. klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam – LCP;
6.16. darījums ir klientam netipisks – LNT;
6.17. klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa) – LSG;
6.18. neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme – NLA.
7. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. aprīlī.

Tags: valoda, valsts, vara