11:30PM - Dziesmiņa
Es pazīstu meiteni vārdā Rasa,
No tīkla pumpēt mūziku viņa man prasa,
Tādēļ, kad tīklā sēžu es,
Vairs necopēju meitenes,
Bet muzonu no neta tik velku.
Ikvakaru draugos mēs turpinām tikties,
Mums pļāpājot stundas sāk kā minūtes likties,
Kaut Rasa netic pasakām,
Un tomēr vēstulēs atbild uz tām,
Un fantazējam kopā mēs abi.
Es rakstu, kompim pogas klaudz,
Un neatbildu pat ja mani māmiņa sauc,
Jo viss, ko daru es,
Ir rakstu Rasai vēstules.
Man, tekstus rakstot, skats pār rindām skrien,
Un atkal jau pie kompja sēžu es viens,
Un viss, ko daru es, ir rakstu Rasai vēstules.
Jā, Rasa dzīvo Limbažos,
Un dažreiz man šķiet ka es ienīstu tos,
Bet viss, ko varu padarīt,
Ir cerēt ka Rasa uz Rīgu brauks rīt,
Un tāpēc ik dienas es ceru.
Kad paliek man vientuļi, palasu Klabi,
Tur ievietoti daži Rasasa dzejoļi labie,
Kad lasu, rindas skaisti skan,
Tās veltītas citiem, kad būs kāda man?
Un tāpēc ik dienas es gaidu.
sad