Asinsdziesma

man ir spogulis
sudraba ezers
man ir spogulis
kas dvēseles zog
vienpadsmit dzīvības
rindiņā stāv
vienpadsmit mūžības
vēl stāvēt tām

šonakt sapņot vēlos šī vēlme
mirguļo tumsā kā mēnessceļš bāls
no sajūtām atsakos tikai dziedāt bez prāta
vēlos un dziedāšu aurošu kaukšu
līdz ezers sasals un
sašķīdīs nažos kas
griezīs kas
šķels kas
nonāvēs
kas sāp

vienpadsmit mūžības
dziedāt mums būs
vienpadsmit dvēseles
par pasaulēm kļūs
spoguļlabirinta vārti
vērsies reiz apsolu tev
lāsta balss aprausies un
jā arī mēs