Asinsdziesma

pamosties, lai secinātu, ka izžuvis prāts
un domas ir iemiesots sifiliss
ar mīlestību tevī vairojas un grauž
maiguma poēziju, un kādudien
būs pazudis it viss

būt ir slimot, sapūt dzīvam
skaistums vēros sevi sabirztam dūmos
es esmu pīšļi tavā vējā un piedod,
ja smacē tevi mūsu saplūšana
pūžņojošo emociju putekļains smārds

atriebies par sevis radīšanu
aprij sevi, neņem mani, manis nav
bezjēdzīgs izmisums riņķo kā maitasputns
riņķo kā apskāviens, atlaidiens,
atlaid mani, atstāj mani
viens
divi
trīs
tu neesi brīvs
tu tiec aprīts
tevis nav