Asinsdziesma

zils vēsums satvēris nojausmu par meklēto
nomodu nāvi brīnumā ieplestām bailēs aizšūtām acīm
tavs putniņš manās plaukstās trīc un laužas
ārpusē kur gaisma vilinoša gaisma valdzinoši auksta

zeme ver klēpi kā netikle māte mana māte
putniņa spranda krakšķ tik neatlaist to
atgriezties tumsībā valgā siltumā melni miesīgā
neredzēt neko tikai just drīz par lakstīgalu jādzimst jāpogo