Asinsdziesma

ne katra sāpe sāp
cita nāk
dainodama maigi
ieskauj ērkšķotā
mātes liegumā

māmiņ, man kaut kas
krūtīs sāp
aizplūst, un nevaru
apturēt sevi

ne viss ir dzīvs, kas dzīvo
cits laiž sevi
kā smilšu graudus plūstam
caur līkiem pirkstiem
sasists smilšu pulkstenis
tomēr sāp