Asinsdziesma

Tev mani neatrast.
Esmu patvērusies veldzējošās Tumsas namā
Pat, kad zini, kur mani meklēt -
neatrast...


Labāk nemeklē nemaz. Pēcāk sāpēs, un tu mēmi kliegsi, baidīdamies savas ciešanas izrādīt.. Bet es tevi turēšu cieši līdzās, ciešāk, ciešāk arvien; manas sirds dzelkšņi saplosīs tavējo, bet es tikai izmisīgi spiedīšu tevi sev pie krūtīm...līdz beidzot mana mīlestība tevi nogalinās.

Tad nu es sēdēšu ar stiklaini vājprātīgu mirdzumu acīs, tu atdzisīsi, manā klēpī gulēdams, kamēr dzidras asaras meklēs ceļu pie tavas piedošanas, cerībā atdzīvināt nokautu zvaigzni...