Asinsdziesma

Piepeši es aptvēru, ka esmu akmens
Lietus apvīta granīta statuja pasaules pagalmā
Ziedi dej vējā pie manām pēdām, bet nespēju noliekties
Un pacelt acis pret sauli - nav lemts

Piepeši es aptvēru, ka esmu vējš
Ziedi dej no mana pieskāriena, bet akmens tēls
Nesmaidīs nekad, kā vien sevī iekalto smaidu
Līdz es sabrukšu, dziedot tam pasaules pagalmā