Asinsdziesma

par mani labāk tumsā redz pirksti
spēlējas sprogās un vaibstu
mīkstajos leņķos ar
kaķisku laiskumu lejāk
pār muguru noslīd pret
bedrītēm krustos šķiļ
dzirkstis bet āra
lietavās noplok bulvāru
mūzika tu slēpies zem
pilošām lapenēm parkos
drīz noziedēs ķirši

tagad neelpo tava
miesa ir uguns
meklējumos manos
iekaisusi tumsa un
uz pulsa
aizmiguši pirksti