Asinsdziesma

tonakt ūdens bija plosoši silts
jūra elsa mūs laizot ar
tumšzilu mēli kā
pasaulē skumjākais suns
atrasts pie bākas turpat
arī aprakts un joprojām
pret zvaigznājiem smilkst

tad atvērās vātis tad
izplūdām kaili un sāļi
paisuma pulsā pār
grimstošo krastu
bez sāta izrijot savu
tuvāko kapus

tonakt ūdens kļuva par
dziļāko tuvību
dziļš