Asinsdziesma

visums vientuļš,
vīraku pievītā tumsā
aug bads, koki
klanās līdz celmiem,
te ir tikai bailes
un velēnās
bezvēji trūd.

aizpēdo neceļus
plēsēji, pārauļo brieži,
klusums kā
slāpusi ķēve no
grāvjiem rudeni dzer
un migla zem ādas
vairs nesilda un
miglā atkal
kāds zūd

te ir tikai bailes,
man šķiet,
tikai tumsā
to redz