Asinsdziesma

brienot viens otrā staigāsim pamīšus
tantru, ekstāzi, briedumu, naidu un
būs takas, ko neiet, bet iesim
krustu šķērsu kā mandalas
izjauktas tīši.
lotosi aizveras, nogrimst
svētajā upē, mūsu soļi
tiem līdzi,
krustu šķērsu kā kauli uz
ziedokļu sārta tveicīgos
mežrožu rītos un dardedzes
izdzer mūs tīrus.