Asinsdziesma

tumsa kā kode trīsošiem spārniem.
es jūtu tās smaržu gandrīz
tieši pie lūpām, kas saulē
svilušas un melnas dzīst.
pie sāniem spiezdamies kā
skumstoša kaķe man
cieši līdzās nakts
aukstums blīst.

nav baiļu, tik vien
kā lietus, dzidri uz
mākoņiem ejošs
un gaiss, piesūcies
nemiera, sājš -

ar kaķenes mēli
tumsa to izlok,
manu skumju
izsalcis zvērs.