Asinsdziesma

caur smilgām, caur salnu
skrien irbes un
visa pasaules mīlestība
karājas sarmainā tīklā
kā zirnekļa gars,
krājot smeldzi pār
zemi kā veļiem
vēlētu glāstu

caur trūdiem, caur
pērnajām lapām un zāli
lien čūskas pret
pusmēness dārzu, kur
aukstāk, kur īstāk
pēc savas sudrabtīklos
vītās māsas
kā grieze veļu
mīlestība dzied