Asinsdziesma

vēl vienu
matu vijumu uz spilveniem
un vēl reizi
mīlēt, kamēr beidzas,
kamēr atkal no jauna.
es redzēšu jūniju ejam gar logu,
un tad jau septembris pie
novembra krūtīm,
un tad jau pievēršu durvis
it kā noticis nebūtu
gluži nekas, it kā
jūnijs manā ziemā
nepāriet.

varu vien laimīga būt, ka
mani laiks tāpat kā
tevi mīl
mūžīgi, mūžīgi
mūžos arvien