Asinsdziesma

cik ilgam laikam tev
manis pietiks,
un kas gan ir teicis,
ka esmu tev īsts
bet vienam tu tici -
nekad nebūs tā,
ka viens no mums
vienkārši pāriet,
nekad nebūs tā

pēkšņā nomodā raujoties
ar murgu sviedros pie
miesas līmētu kreklu es
kā putnēnus ķeru sapņus
par taviem zvaigznājiem
un meliem, ko stāsti,
kāpēc tavs skaistums
zem zvaigznēm blīvu
nešķīstību slēpj, kāpēc
tu nedod man iemeslu
sevi paturēt

tik tiešām, nekad nebūs tā,
ka nakts vienkārši pāriet
ar murgiem un zvaigznājiem mūs
vienojot aizmirstā
lūgšanā