Asinsdziesma

sauc mani, lūdz mani
līdzās vien esmu
savu vārdu
auklējot delnās
rauj mani, plēs mani
pušu un aizrijies
tumši bangainās straumēs,
velnišķi skrejošās
zem pēdējā tilta,
kas vesels stāv
izsāpi mani un izciet,
piemini savā
zemē un
savās debesīs

saucēja balss tuksnesī saltā
pār ieleju dun, kur
tevi vēroju, savā
mūžībā auklēdams,
kur tilti un straumes
savijas ķēdēs,
tevi dedzīgi skūpstot
velnišķi dievišķā
vienībā