Asinsdziesma

viņas acis - melnas pērles
viņas āda - pelēks zīds
vītolgaru zaļais skatiens
kails ap valgo pieri vīts

uz akmeņiem upmalā starp
dzelmes rēgiem un tumši
zvīļainām spārēm
bāldzeltenas liesmas kvēl
tur viņa guļ, mani
negaidot, tur -
starp dzelmes rēgiem un
tumši zvīļainām spārēm

nāks mēness, savu sudrabu
pār viņas pleciem klās
spāres zem viļņiem skries,
rēgi zem akmeņiem
pērles naktsvidus gaismā
mani nolādot
pārlieku dzīvi lās