Asinsdziesma

tu pavērsi pirkstus un izbirs
no tikko sažņaugtām delnām
laiks kā pelēka jūrmalas smilts
ak rīta gaismas
ar vēju atnestas pie
tavām kājām gulst
sakļaujot spārnus zem
ziemas smeldzīgās elpas
ak rīta gaismas
tavās smilšu
pilnajās acīs
man negribīgi teic
par pasauli kurā

tevis nav?