viņas acis - melnas pērles
viņas āda - pelēks zīds
vītolgaru zaļais skatiens
kails ap valgo pieri vīts
uz akmeņiem upmalā starp
dzelmes rēgiem un tumši
zvīļainām spārēm
bāldzeltenas liesmas kvēl
tur viņa guļ, mani
negaidot, tur -
starp dzelmes rēgiem un
tumši zvīļainām spārēm
nāks mēness, savu sudrabu
pār viņas pleciem klās
spāres zem viļņiem skries,
rēgi zem akmeņiem
pērles naktsvidus gaismā
mani nolādot
pārlieku dzīvi lās
viņas āda - pelēks zīds
vītolgaru zaļais skatiens
kails ap valgo pieri vīts
uz akmeņiem upmalā starp
dzelmes rēgiem un tumši
zvīļainām spārēm
bāldzeltenas liesmas kvēl
tur viņa guļ, mani
negaidot, tur -
starp dzelmes rēgiem un
tumši zvīļainām spārēm
nāks mēness, savu sudrabu
pār viņas pleciem klās
spāres zem viļņiem skries,
rēgi zem akmeņiem
pērles naktsvidus gaismā
mani nolādot
pārlieku dzīvi lās