Asinsdziesma

vien klusuma klātbūtnē pieņēmu tevi
ledus ziedi noklāj logus, mēs
esam vieni, mēs esam viens
trīs sitieni pie durvīm, es
ielaižu tumšos viesus,
lai mūžseni skatieni
nolaižas klusuma klātbūtnē

aukstums dzimst mūsu elpā
kas vēl gan celsies pirms
kritīsim mēs
trīs sitieni pie durvīm, es
aizspiežu ausis un nedzirdu
zvanus, kas dun, nedzirdu
tumšos viesus aiz logiem
miglas paspārnē stājamies

vien klusuma klātbūtnē ieņēmu tevi
balta miesa, balts pieskāriens
balts ledus tavas acis klāj
es esmu viens
pār mani mūžseni skatieni
nolaižas klusuma klātbūtnē
un zvanu balsis aiz logiem
miglā sarūsē