Asinsdziesma

tumsā tevi uzgleznoju,
ļāvu svecēm mirt, lai
māte nakts par tevi
stāsta, lai māca
tavu smaidu izjust,
tavas acis
ēnu krāsās attēlot

tumsā tevi uzgleznoju,
savas asinis starp
tavām lūpām lēju;
dzīvību, ko sirdī
guldīt tev,
saujām vien no
savām acīm smēlu

tumsā tevi uzgleznoju,
tumsā tavas acis
melnas plaukst kā
mēris nāvējošs,
smagām ziedlapām
un indes tvaikiem
mani apsedzot