Asinsdziesma

Ieaugt dvēseles miesā un ielaist tur savas saknes. Reizēm gan tās sakuplo īsti leknas un tad visas domas, visa apziņa ir pilna ar stīgām, atvasēm un tamlīdzīgiem veidojumiem, viss klāts dzeloņiem, pārlieku saldi smaržojošiem ziediem un pavisam klusu lapu čaboņu, tik klusu, ka atsevišķus vārdus lielākoties neizdodas sadzirdēt. Un ārā no šīm sāpju birztalām tikt lielākoties ir necerēti grūti, vismaz vārgajam un dzīvei nepiemērotajam man.
Tas, ko Tu pieņem par savu, ir Tavs visā pilnībā.