Asinsdziesma

māt, paskaties, debesis plaisā
kā tava āda, kad sadegi todien
mani dzemdējot
ticība izžuvusi un vējā grab
tavi pirksti pret kalstošo sauli

sasprēgājis šodienas smaids, pēc
deguma ož lūgšanas un mazliet
arī tavs dievs
redze aizplūst caur smiltīm kā
indīga tuksneša čūska, bet
tu nepaliec

tu aizplūsti caur smiltīm kā
indīga tuksneša čūska un aiznes
manu lūgšanu sev līdz
sārteni gruzdošā nelaimes
un nežēlības atvarā
paldies tev, māt