Ir pagājuši vairāk nekā 2 gadi, kopš mana pēdējā ieraksta. Vesela čupa ar lietām ir mainījusies. Kaut vai tas, ka tomēr aprecējāmies. Kāzas bija foršas, no visiem nāca labas atsauksmes, bet nu kamēr līdz tam tikām...
Šobrīd dēļ mana darba, gandrīz jau gadu (agustā apritēs), dzīvojam ārzemēs. Te vēl jābūt 2 gadus un tad atpakaļ uz LV. Puisēns izaudzis pamatīgi, pēc skata lielāks kā vecums. Svaru un augumu gan vairs nezinu, bet savi 20KG noteikti ir un augumā ari šķiet virs 106cm ir. Runā arī diezgan labi - gan vietējā valodā, gan angļu un latviešu. Apmeklē vietējo dārziņu. Esmu sapratusi, ka nebūs viegli, jo viņš ir stūrgalvīgs un ar savu spēcīgu viedokli, taču reizē arī ļoti mīļš un stundā entās reizes var vienkārši pieglauzties, samīļot, sabučot un opateikt ka mīl manu, vai tēti vai abus, kā nu kuro reizi. Ļoti gan patstāvīgs un diezgan labi tiek galā ar maniem komandējumiem, vai kad vīrs kaut kur dodas. Tā ka šajā frontē, lai arī nav viegli, bet viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Centīsimies pa atvaļinājuma laiku tikt pie puisēna ģimenes ārstes, lai arī ārste pasaka, ka aizvadītajā gadā ir labi audzis un attīstījies. :)
Ārprātīgais morālais un fiziskais nogurums nav mainījies, un tam klāt vēl nāk ilgas pēc Latvijas. BET! Nevajag pārprast - te nav slikti. Te ir ērti. Un satiksme arī pamanāmi mierīgāka ka LV. Gan jau ka būs kultūršoks, kad atbrauksim uz LV atvaļinājumā.
Kaķis palika pie vīramātes un šobrīd living her best life :D
Es nemainīgi gribu suni, bet saprotu, ka ātrāk kā pēc 2 gadiem nespīd :(
Varbūt saņemšos vēlāk uzrakstīt plašāk. Šodien, tā kā ir brīvdiena, jo šodien Jāņi, gribās tikai atpūsties un ne par ko nedomātCurrent Mood:  tired Current Music: podkāsts "Pod Save the World" |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
