Lielo pārmaiņu laiks - Post a comment

Bažas bija veltas - mazais jau pāris nedēļas cītīgi rāpo. Un tikpat cītīgi stutējas uz celīšiem, un noteikti drīz arī stutēsies arī uz kājiņā, tiklīdz būs drošāks. Taču tas viss nozīmē tikai vienu - man vairs nespīd siltās kafijas dzeršana un mierīgāki rīti. :D Un arī te noteikti sanāks vēl retāk ko ierakstīt, bet tas nekas - galvenais, ka mazais attīstās kā vajag un cītīgi iet cauri visiem posmiem palikdams tikpat omulīgs. ^^

Tagad gaidu, kad izlīdīs pirmie augšējie zobiņi (šobrīd visas tās pašas pazīmes, kas bija pirms apakšējo līšanas, it īpaši - mazais kļuvis par mini sanbernāru :D ) un 8 mēnešu vizīti pie dakteres. To ka mazais noteikti būs ārpus tabulām, tas skaidrs, jo ne reizi neesam tajās iekļāvušies (bet mani tas baigi neuztrauc, jo mazais ir veselīgs un omulīgs ^^), bet vairāk interesē cik ļoti, jo nu aktivitātes līmenis mazajam ir baigi audzis ar rāpošanas uzsākšanu. :D

Bet jā, tie mazā augšanas tempi - uj, neticās, ka tik drīz būs 8 mēneši, un tad jau vairs nav tālu līdz gada jubilejai. Sāku arvien vairāk saprast, ka sāk pazust mazais, mīļais kunkulītis un sāk parādīties mazs bērniņš ar savu raksturiņu, vēlmēm un niķīšiem (protams, ne mazāk mīļš, bet tomēr, būs vēl savādāk un neierastāk. )