vai nav tā, ka dažreiz satiekot kādu cilvēku vienkārši paliek labi! nezinu man tās konkrēti notiek ar vienu personu, es viņu nejauši satieku parasti kādas trīs reizes pusgadā. mazliet parunājam, bet pēc tam noskaņojums tāds, ka gribas mākoņus plēst.Liekas, ka viss iespējams. Dīvaini. Tā sieviete nav man ne baigā draudzene, ne baigi kruta, ne pārākā intelektuāle, bet pēc komunikācijas ar viņu jūtos pozitīvu jūtu pārpilna. hmm vai nav feini, ka ir šādi ļaudis :