„Ja mīli puķi, kas atrodas tikai uz vienas no miljoniem zvaigžņu, tad pietiek palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai būtu laimīgs.”

Mīlestībai jau nevajag daudz kā vien atspulgu zvaigžņotajās debesīs, bet nereti arī tā ir par maz šai urbanizētā pasaulē un tad paliek tik vārdi:

Sirds skūpsts

Kāds klauvē pie aizslēgtām durvīm,

Pie tukšas sirds bez mīlestības.

Kāds klusi Tev čukst

Pie saulrieta,- mīlu!

Gribu un varu, paliec ar mani,

Bet Tu tikai klusē,

Acīs man veries,-

Pieskaries manam ķermenim,

Glāsti un skūpsti lūpas un rokas,

Bet Tavas domas ir tālu no manis

Un sirds kā akmens Tevī sitas,-

Bet es Tik un tā Tev acīs veros

Un klusi saku, ka

Mīlu!