es vakardien nespeeju noticeet tam ko es dzirdeeju, es vakardien seedeeju uz solinja un luudzu un raudaaju un luudzu... man nav tik daudz speeka lai izluugtu kaut nieciigaako zheelastiibu savam braalim.staasts nav par mani, bet par manu braali - braali Kristuu. Vinjsh sauc sevi par ateistu, smejas sakot "uuu, Tas Kungs!" un vibeidzot pajautaa man "a, kaa jums tur baptistiem ir, ko tas Jeezus tur prieksh jums izdariija?" - es vienkaarshi sabruku. .......... un ko man teikt, ko man atbildeet, ja es sajuutu, ka peec katra mana vaarda ko es teikshu izskanees kaut kaadas izmejoshas fraazes. .... un es sanjeemu visbargaako maaciibu savaa muuzhaa - nekad neatstaaj braali vienu. visu dienu es to dzirdeeju no citiem cilveekiem - tik speeciiga maaciiba - pirmkaart jau skolaa, mums bija lekcija par to, ka vajag buut blakus, ka vajag aizraadiit, ja kaut ko tavs tuvaakais dara nepareizi. un peec tam es devos uz akadeemiju un tur staastiija, par to kaa pirmie latvieshu maaklsinieki izveidoja apvieniibu - jo vienam nebija iespeejams izdziivot tik bargos apstaakljos, cilveeks, kursh paliktu viens buutu vienkaarshi pazudis.... un es zinu, ka neatbildeeju uz iiszinjaam, necentos buut blakus, lai arii zinaaju, ka vinjam jau cita neviena nav - jaa jaa, tagad ir - tikai kaut kas taads, kas vinju ir padariijis aukstu, nejuutiigu. Es vienkaarshi juutos taa, ka mani pleestu uz puseem - es neko nevaru dariit, kaa vien luugt, bet es labpraat pasauli apgrieztu otraadi, ja vien vinjsh atnaaktu atpakalj, ja vien vinjsh atcereetos kaa bija pirmo reizi, kad vinjsh satika Jeezu, kaa bija, kad Jeezus pieskaaraas, kad vinjsh priecaajaas, kaa bija, kad visam kas vinjsh bija un ko dariija bija saturs. ... ko es vispaar zinu. es tikai ljoti luudzu Tevi, Teevs, luudzu naac un iezheelojies.Kad Jeezu Tu biji uz zemes - citi cilveeki naaca un aicinaaja Tevi pie saviem miiljajiem cilveekiem - un Tu naaci un dziedinaaji - luudzu naac! Piedod, braaliit, ka atstaaju Tevi vienu!