man ļoti žēl ir mani draugi un mani pazīstamie cilvēki - šķiet visiem, kas man apkārt neiet viegli. Te vareetu uztaisiit joku par mani :)
bet nopietni runaajot... man ļoti žēl, ka citiem ir tā, kā ir, ir slimības, ir sāpes, ir tukšums, ir neizdošanās. un, kā lai es priecājos, kad zinu, ka citiem nav prieka? Ilzīte šodien teica, lai es priecājos, jo tad arī citiem gribēsies smaidīt.
es lūgšu par tiem cilvēciņiem, kurus nevaru sasniegt, jo Dievs ir viņiem tikpat blakus kā man. es atvēršu durvis visiem, kas ir tuvi. :) katru dienu gribu taa dzīvot.
es mazliet priecājos, ka atkal atsāksies studijas, jo tad varēšu būt blakus dažiem saskumušiem kursa cilvēciņiem.
Skumjas ved uz atgriešanos....:) ok. es uzticos Dievam!

:) šovakar bija jocīgs vakars. es domaaju, ka ir forshi taa vienkaarshi buut. :) ir forshi buut prieciigam un pateiciigam. shovakar es redzeeju vienu puisi, vinjsh bija diezgan jauns, nu jaunaaks par mani vismaz un vinjsh gaaja kaut kur un nevareeja paiet, jo bija taa apdzeeries, ka krita, vaartiijaas, skreeja vienlaiciigi. es nezinu kaapeec, bet shaados briizhos man gribas raudaat, jo kamoon tu esi radiits briinishkjiigai dziivei, bet ko cilveeki ar to izdara?
shodien ir nosleegums vienam posminjam manaa dziivee... un es paluukojos atpakalj... ziniet, shajaa jomaa esmu ar nagiem notureejusies, nezinu vai man vareetu ielikt chetri. Un es atkal domaaju... ko es teikshu peec savas dziives, vai manas dziives atziime buus teicama vai neapmierinosha? shie mazie posminji veido dziivi, un ir taapat kaa universitaatee.. vienreiz noliec sho priekshmetu un nekad nepaarliec, shii atziime ir tava par tavas dziives posmu. un ziniet, es ljoti nozheeloju taas dienas, kad es vienkaarshi esmu maajaas, kad nolemju nepiecelties no riita, bet tikai pusdienslaikaa, kad pavadu visu dienu draugiem.lv vai klab.lv un citos tamliidziigos dziives izniicinaataajos. aha
bet man nu buus zvaigzhnjotie vakari treshdienaas - OBSERVATORIJA es jau naaku!!!!!!!!:)