pa pusei dievkalpojums, pa pilnam darba, nemaz kalposhana - un taa bija mana sveetdiena. veelaak dusmas, un gara pastaiga ar apmaldiishanos - visaadi vilcieni un ruupniicas, sunji un vecas buudinjas.... un beigaas tumshs mezhs, tad viss celjsh bija jaaiet atpakalj, ja tikai tas nebuutu jaadara vienai - neviens nepateiktu, ka tas var notikt sveetdienaa. gandriiz nomaldiijos pa visam, bet tomeer nee.

diivaini, ka ir taadas buudinjas, kuraas dziivo cilveeki - tik nieciigas un mazinjas, no zhoga deeljiem sataisiitas. diivaini, ka peec garas pastaigas viss ko redzu iekljuust shajaa pastaigaa, kaa taadaa pasakaa - ne laimiigaa.
shodien cilveeki izskataas kaa no seniem laikiem, maajas ir no koka, kaa vecos laikos un cilveeki brauc uz divritenjiem un maaj ar roku. bet nav saule - vakar visu izlietoju - izteereeju, izmetu. sveetdiena bija darba diena - ar to arii viss ir pateikts. man zheel.
bet shodien ir pirmdiena - algas diena. es nezinu, vai taa alga ir veerta vienu sveetdienu - kuru es tik biezhi gan nemaaku sveetiit - atkshkjirt no visaam citaam, bet kuru tik ljoti vajaga, lai nebuutu jaaiet vakaraa gar TEC-2 un jaadomaa skumjas domas. viss pagaidaam.