bailīgi. cik ātri uznāk un mainās. kā pirmīt akūti sa vēlējos kopābūšanu, pēkšņi šķita, ka nekad šajā dzīvē... bet tikmēr notis sitās pret Doma velvēm. un vairs nespēju atšķirt. bet skumstu. bet priecājos.
nekas nav paliekoši. gandrīz. tikai laiks. bet varbūt pat ne tas.

plivinos. līdz augšām atkal celšanās stundai divi simti deviņi desmiti minūtes. maz. daudz. divi simti deviņi desmiti ūdens pilieni.

atstāšu logu uz nakti vaļā. varbūt rīt viss sliktais būs izvēdinājies.

puff....

silence is not the way we have to talk about it.

Upes ūdens virsma tik gluda, tik pareiza. atkal pārņem vēlme no tilta margas slaidā lokā ielēkt ūdenī. kā bultai. un peldēt uz dziļumu. vēl, tālāk. līdz aptrūkstas gaiss. un tad strauji peldēt uz augšu, prātojot, vai paspēšu. un izjaucot ideālo ūdens virsmu, izspurgt augstu gaisā. atkrist atpakaļ. un ātri, skaļi baudīt katru ieelpu un izelpu.

nevar izprast, kur esmu.

šeit nav gaisa. visu laiku trūkst gaiss.

šodien raudāju. no iedomām vien. cik maz gan vajag.

rīt to visu gan jau paslēpšu. uzlikšu saules brilles. un nekas, nekad, nekur...

mana pasaule šobrīd baltos putekļos tīta. pati arī balta, balta...

skatos, gaidu, kad nožūs sienas.
zinu, ka ārā burvīgs laiks. te iekšā arī. atveru logu un...jauki, jauki.
un pirmais taurenis nāk vai tu to gaidi vai ķer, vai nē! manējais ir raibumraibais šogad. khe khe.

saulainā sestdienas rīta dzeltenā kafijas krūze.

nevaru saprast vai sākt špaktelēt jau šovakar, cerot, ka vakarā būšu viena mājās un netraucēti varēšu darboties ar špakteli un špkateļlāpstiņu. ?

jāiziet ārā, kamēr neesmu te iesūnojusies. kārtības ieviešana vēl var pagaidīt.

tonight i do not care.

īzī - pīzī un atkal viss ir kārtībā...

naktī bija zvaignzes.
no rīta zemi klāja zvaigžņu putekļi.
nu tie saulē izkusuši.

gribēju pusdienās iet. palikšu gribot... nav ko tik ilgi domāt!

par visiem grēkiem taps maksāts skaidrā.

ir dienas, kad visam ir lētuma izskats un puvuma smaka. un tev šķiet, ka tu uz pasauli skaties no malas... kā draņķīgu filmu.