domāts gana, jāsāk darīt!

dzīvot šodienu tā, ka vairs nesaproti, vai tas, kas ir, nav tas pats, ko vēlējies vakar. un intuīcija ar minējumiem, abas baltas kā tikko uzsnidzis sniegs. tik viens decembrī, bet otrs martā. un sirds apžilbusi no baltā spožuma...

galvenais, nedomāt par netīriem traukiem, kas gaida rītdienu. un nezaudēt paniku. easy....

viens feins pasākums. ar visu - mūziku, vecām multfilmām, vecām pornofilmām, dejām līdz sirds dziļumiem, ar lietū izmazgātiem un ugunskura siltumā izžāvētiem matiem, pienbaltu rītausmu un mokka ar pienu, itāliešu dj, kas dzēra upeņu lapu tēju...
un man atkal bija soma un ceļa malā pacelta roka... it`s so good!
šķiet, šī sajūta ir manās asinīs. uz ilgu laiku.

Sveika! Kā dzīvojas?
Čau! Piezemēti.

pietrūkst sīkumi. ikdienišķas detaļas.

šampanietis tagad būtu laikā. kapēc ir jau pāri desmitiem, m?!

visgaršīgākās ogas ir tās, kuras nokrīt zemē.

šādi ir viegli pāriet uz nakts režīmu.un nepatīk man sepītā tramvaja maršruts. neesmu tik bezkaunīga. vismaz labi, ka piecos no rīta ir kāds draudzīgs cilvēks, kas iebaksta sānos, lai atmetu savu naivumu un pieklājību.

es vareetu sheit dziivot. kaadaa no maajaam pie upes. ziediem un zaljumiem apkaart un balko, uz kura no riitiem dzert kafiju..... un visu kas naak kopaa ar to.

taalaak un taalaak uy pasaules malu. nestaaveet uz vietas.

es gribeetu, ko teikt. bet veelaak. mani izsmelj veestules un sms.
tachu ir labi! tik labi nav sen bijis.

šorīt dejoju! mēs dodamies ceļā!

sajūtas ir pieņemamas. ne uz ko necerot. būs labi.
rīt sešos pamodiniet...

tropu nakts šeit.

lēnām izkūstu...

nakts jau sāk zaudēt tumsu

Gribeetu raudaat. Bet speeju tikai skumt.

pampelmūza rīts.

un Tev nevajadzēja parādīt, ka var būt labi. jo tagad es vairs nespēju samierināties ar ko mazāku.