lai sanāktu gardas pankūkas, svarīgi atrast pareizo sastāvdaļu proporciju un noregulēt gāzes liesmu tā, lai pannas karstums nebūtu ne par maz, ne par daudz.
man pankūku mīklu vislabāk patīk maisīt ar putojamo slotiņu, tad nekādi kunkuļi dzīvi nemaitās. lielās pankūkas es taisu pēc vienas konkrētas receptes un cepu sviestā. tad tās sanāk ar feinu, kraukšķīgu maliņu. pārējās mīklas tiek maisītas tā - "uz aci". bet vienmēr atceros ieliet kādu šļuku eļļas mīklā, lai uz pannas būt mazāk jālej un ļauju mīklai "atpūsties" kādu brīdi pirms cepšanas.
un jubilejas pasākumā es apsolīju pankūku meistarklasi šovasar Taurenē. :D

laiska, laiska svētdiena. abi bērni guļ (kas mūsmājās gadās reti, ka abi pa dienu guļ vienlaicīgi). un var pasapņot par saulainu un siltu nākotni. un izbaudīt paneļmājas klusumu. un padzert karstu, nevis atdzisušu kafiju.

vai eksistee dziive peec jubilejas koncerta?

pēdējā laikā neveicas ar naudu. nesen pazaudēju un citi izlikās neredzam. tikko atklāju, ka pēdējais lats makā ir viltots.

... un vārot brokastu auzu pārslu putru, auzu pārslu vietā piebēru miltus.

šodien Lunītis ir iegriezies ciemos. sen nebija manīts.

es esmu jaungada svētku grinčs.

Māšeles atbraukšanai vajadzēja kļūt par nedēļas prieku! bet tā vietā viņa ir iesprūdusi kkur ellē ratā Frankfurtē un nav ne jausmas, kad viņa tiks mājās!

rauga pankūkas ar āboliem ir skaistas savā vienkāršībā.

šodien māja ir mīlīgā bardakā un mēs dzīvojamies zem segas, skatāmies multenes un ēdam rozīnes. aiz loga izskatās auksti, ka pat nevar saņemties, lai aizietu uz veikalu pēc kkā garšīga un svecēm, kuras kārojas izlikt pa visām malām. lai sajūtām siltāk.

šķiet, ka daži mēdz iesmaržoties ar mērķi noindēt apkārtējos.

diena sākusies daudzsološi - ar aizštopētu kanalizāciju....

slinkum, slinkum! laid mani vaļā! tevi sitīs, man sāpēs....

man debesmanna ir nedaudz svētku ēdiens. varbūt tāpēc, Vecomamma to netaisīja bieži, jo, tā kā viņai nebija miksera, nācās kult ar roku. un kulšana aizņēma stundu! bet tā garša... un klāt vēl svaigs piens. un bļodiņas ar rudzupuķēm un vārpām. un sienāži aiz loga, kas mēdza mūs bērnus biedēt, ielecot iekšā uz virtves galda (viņi bija milzīgi!). un smarža un gaisma. uzreiz tik daudz kas ataust atmiņā.
un jā, man ir žēl, ka maniem bērniem nav vairs tādi lauki, kuros skriet basām kājām, spēlēt birzītē paslēpes un vērt meža zemenītes uz smilgām, iet uz Gauju peldēties un pie slūžām ķert grunduļus ar rokām...

jau ilgāku laiku briedām (kādus gadus trīs) pasākumam - pīlādžu ievārījums. tad nu šogad beidzot tiku pie ogām un pirmo reizi (bez mammas vai omes blakus) vārīju krājumus ziemai. vispirms mēģināju pīlādžu - ābolu ievārījumu, kas gan rezultātā pēc konsistences vairāk atgādināja ogu kompotu, tik tādu biezāku. bet garšoja labi - vispirms āboli un pēcgaršā pīlādžu rūgtenums. pēc tam mēģināju uzvārīt želeju, sanāca ievārījums. arī ēdams. no pēdējās saujas ogu mēģināju iegūt pīlādžu sukādes. taču kaut kur greizi nogāja žāvēšanas process un sanāca karamelizētas pīlādžogas. mēģināšu nākamgad.
bet nav tik traki - pilnīgi nejauši sanāca vislabākais ko varēju iegūt no pīlādžiem - pīlādžu sīrups (šķidrums, kas palika pāri vārot sukādes)! krāsa izcila un garša ideāla. pie plānajām pankūkām svētdienu rītos perfekti!

man ir problēma pieņemt, ka ikdienā kārtīga māja ir ilūzija. vismaz vēl daudzus gadus.

šovakar šūpuļdziesma kā mantra atbrīvoja no dienas raizēm.

šīvakara prieks būs lielā mazā mežoņa brokastu prieks! divkrāsu želeja un želejkončas (kas tika iemēģinātas jaunajā silikona cepumu formā). pēdējā laikā, želeja ir mežoņa lielākais gardums. reizēm šķiet, tikai no tās viņš varētu pārtikt. :D

es kļūstu neloģiska, kad bērns slimo. kad slimo abi, tad dubultā neloģiska.

pīlādžu zapte un lietus aiz loga.