Sandis_UR's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Sunday, December 7th, 2003

    Time Event
    9:15p
    Dzejolju kreejums - esmu narkomans, jeb metaalista murgi.
    Pasaule caur opija brileem.

    Man galvā halucinācijas
    Apkārt notiek politiķu mahinācijas
    Un katru dienu sabrūk
    Un atkal rodas jaunas nācijas

    Man dvēselē kādi gļuki
    Jo liekas ka cilvēki paliek pārāk tupi
    Sit pret sienu savu pieri
    Un vēnās špricē draņķīgu heri

    Esmu laikam pārpīpējies zāli
    Ka man tas viss neliekas normāli
    Draugi pulciņā uztin kāsi
    Negaršo vairs viņiem ananāsi

    Arī mācītāji gluži zili
    Nu jau drīz visi būs pedofili
    Strauji pārņēma šo modi
    Priekš kam tad bērni mums ir doti?

    Laikam esmu pārāk tālu
    No civilizācijas dzīvojis
    Ka šīs jaukās lietas
    Vēl nēsmu piekopis

    Narkomānija pie mums plaukst uz zeļ
    Bet deputāti sev jaunas mājas ceļ
    Paskaties kā eiropa atīstās
    Un čakielas sex industrija vairojās

    Maskačka arī tagad eiropā
    Šitais ūķis būs pasaules centrā
    Svarīga tik laba reklāma
    Tad prostitūcijai vieta būs laba

    Lubančikā atkal krieveļi darbojās
    Kautkā jau mūsdienās jāpipelnās
    Tas nekas ka večuks žēlīgi lūdzās
    Lai nesitot viņa miesas vārgas

    Krišnaīti atkal skaļi taurē
    Un krišnu pilnā balsī slavē
    Ši grāmatiņas kādam jāiesmērē
    Ta arī tiks kas mūsu kasē


    Esmu es pavisam atpalicis
    Tāds pats kā Babītes Didzis
    Nedaru neko es modernu
    Drīzāk no visa tā es vemju


    Daži tikmēr irāku bombardē
    Un miera misijas tad slavē
    Par to ka miers pasaulē būšot
    Ja irākiešus Buš iznīcināšot


    Bet kurš āfrikas bērniem palīdzēs
    Un kad viņu sirdīs prieks iemirdzēs
    politiķi to visu skaidrojot –
    Tas pārāk dārgi mums izmaksājot

    ceļi mums jau ļoti kārtīgi
    Jau 10 reizes katru gadu visi lāpīti.
    Un jaunais asfalts drīz tiek iznīcinats
    Jo lattelekomam jauns kabelis tiek klāts

    Ļaudis nu palūkojieties
    Vai nēsat pietiekoši ilgi
    Šajā sūdu bedrē rakājušies
    Un sūdus klausījušies

    Nu sāciet izšķirt
    labo no ļaunā
    Citādi vēl ilgi paliksiet
    Stulbu aunu statusā.





    Kliedziens sienai

    Esmu es vienmēr nesaprastais
    Bieži vien pavisam pārprastais
    Esmu es uz zemes ieradies
    Ne no riktīgās planētas atlaidies

    Vai nedzirdiet mani kliedzam
    Jeb dzirdat mani tik zviedzam
    Bet jau atkal mani pārpratāt
    Atkal ne tā visu sapratāt

    Uzklausiet mani kāds
    Vai tiešām tik jocīgs mans prāts
    Pārāk tālu tu no manis nāc
    Un nepareizas domas par mani vāc

    Nu pagriežaties un atskatieties
    Vai tiešām no manis tik ļoti baidieties?
    Kurš pirmais man klātu ies
    Kurš ar mani vienā virzienā skries

    Arvien vēl esmu nesaprasts
    Katru dienu pārprasts
    Taču varbūt kādu dienu kļūšu parasts
    Un būšu jums aprasts

    Taču pagaidām ardievas
    Šīs zemes cieto domu sienas
    Vēl jau būs citas dienas
    Un varbūt vēl pat daudzas

    Bet nau man naudas
    Ne arī 100 zirgaspēku jaudas
    Šis stāsts laikam beidzas
    Un sveces liesma izdziest steidzas

    Taču ja saproti mani
    Tad nekavējies un zvani
    Varbūt mēs būsim neparasti abi
    Tad kopā mums būs jautri




    Jautaa jums

    Domas manas šaudās
    Pa istabas kaktiem skraida
    Un haosā vandās
    Nu kad viņas kāds uz pakarināmā pakārs.

    Tik daudz jautājumu
    Nesaprastu dzīves likumu
    Skrien pa manu istabu
    Kā lai es to kārtoju?

    Jūtas- siltas aukstas
    Pamazām visu saldē
    Un tad atkal atkausē
    Vai kāds paraudzīs manas plaukstas
    Vai tās nav kļuvušas aukstas

    Domāju es kur atsperties
    Neredzu pie kā pieķerties
    Kur aukstumā paslēpties
    Kurš par mani rūpēsies

    Kurš uz jautājumiem atbildēs
    Kurš te visu sakārtot spēs
    A es tik jautāju un jautāju
    Un neredzu tam visam galu

    Jūtu to ka mīlu pasauli
    Mīlu savu dzīvi
    Taču nejūtos es pārāk dzīvi
    Kas nospiež manu sirdi?

    Savas emocijas un jūtas
    Es izteikt nespēju
    Tādēļ jau murgainas rindas
    Es dzejoļos citēju


    Dziives mirklji

    Dzīvē aiz priekš skara iznāk brīži
    Parasti gari laika sprīži
    Kuri iemetās pavisam netīši
    Dzīves ceļā pamīši

    Tad nu ņem tie tevi
    Nedaudz moka
    Uz visām pusēm tavas domas loka
    Nu bet nēsi tu tak no koka

    Visam ir kāds mērs
    Nēsi tu nekāds brīnumbērns
    Ne arī dzelzs vīrs
    Kurš pret grūtībām ir nelokāms un stīvs

    Ko tad darīt, kā savu dzīvi mainīt
    Kurš to man var pasacīt
    Kurš šo bezjēgu var aizbaidīt?
    Varbūt kāds pateiks man to rīt

    Tikmēr nāksies
    Drūmās domas uzklausīt
    Un ar tām vientulībā
    Garās ziemas naktis pavadīt.

    Bez autora atljaujas ir aizliegts dotos darbus publicet vai izmantot komerciaalos noluukos. Luudzu ieverot autortiesiibas!!! Par so noteikumu parkaapsanu iestaajas kriminalatbildiiba peec LR kriminalkodeksa 241 panta, par autortiesiibu parkapsanu.

    << Previous Day 2003/12/07
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba