Grāmatadienas -

Mana šībrīža lielākā sāpe ir Viņa vecāki. Vot, besī viņi ārā līdz vēmienam.
Es nestrādājot un nemēģinu viņu dēliņam palīdzēt uzlabot mūsu dzīvošanas apstākļus. Viņš taču arī 2. kursā strādāja! [dāāā..pa naktīm kazino]. Ja es nestrādāju, tad kapēc Viņam jāstrādā? Mēs taču esam ģimene.[nekad neesmu likusi Viņam strādāt, neesmu prasīju izvākties no kojām un neliku arī sevi bildināt].
Un visam pa virsu. Es neesot sabiedriska un neko nestāstot. [Interesanti, ko lai es viņiem stāstu?? Kā man lekcijās iet? Vai to, cik man ļoti "patīk" Valmiera un, ka es noteikti gribu dzīvot viņiem blakus? Vai varbūt viņi grib zināt kko vairāk?? Par laimi sīkumi tiek manai mammai.]

Āāā..viņi gribētu iepazīties ar maniem vecākiem. Nedomāju, ka tā būtu laba doma, jo mani vecāki ir bezgala vienkārši darba cilvēki, bet viņi ir no "augstiem plauktiņiem".

Kkad nesen lasīju, viena no ideālā vīrieša pazīmēm ir: viņš ir bārenis. [labi, neesmu jau tik ļauna, bet, lai vismaz mani viņi liek mierā].


Palika vieglāk, kad visu šito sarakstīju. :)