Grāmatadienas

Kopš man ir bērni, esmu kļuvusi ļoti jūtīga attiecībā uz visādām pasaules šausmām. Šobrīd mani uztrauc notikumi Ukrainā. Varat par mani smieties, bet mēs nopietni sākam domāt (un arī pakāpeniski realizējam) par pārtikas uzkrājumu veidošanu un kādas liekas kannas ar degvielu sagādāšanu.

Atopiskais dermatīts, atvainojos par rupjību, sūkā!!
Manī ir tik daudz niknuma un dusmu, ka nezinu, kur lai to izliek. Vienvārd sakot, pilnīgs ārprāts.
Negribu, ka cieš bērns, kurš principā nav vainīgs. Bet, ja es neesmu normāli gulējusi jau n-tos mēnešus, tad sanāk visādi..

Esmu slikta māte.

Ciest nevaru Z-svētku dāvanu padarīšanu. Vemt gribas. Nevar visu visiem nopirkt vienā vietā. Interneta veikali arī mani pieviļ. Vēēē...

Apbrīnoju tās mammas, kas māk šūt, adīt, tamborēt utt. bērniem foršas rotaļlietas un apģērbu.
Es tā nemāku.

3. aprīlī nokārtoju tiesības :) Šodien taisos viena pati aizbraukt uz darbu. Es ļoti baidos, jo šī būs pirmā reize, kad es viena braukšu ar mašīnu un pie tam tik tālu.

Esmu vēl par vienu mazu solīti pietuvojusies autovadītāja tiesību iegūšanai. Beidzot saņēmos, aizgāju un noliku CSDD teorijas eksāmenu.
Paliek tikai tāds "sīkums", kā nolikt skolas braukšanu un pēc tam CSDD braukšanu :D, bet pēc šodienas nodarbības pie cita instruktora mana pašapziņa nokrita zem nulles. Laikam neesmu un nekad nebūšu nekāds Šūmahers :)

Rīt pēdējā darba diena pirms lielās atpūtas :)

Gaidu kustības. Šis posms ir nepatīkams, jo nevaru sagaidīt un tad liekas, ka nekas nav kārtībā. Kāpēc citas sievietes jūt jau ļoti agri, bet es, kā vienmēr neko nevaru sajust?

Apnicis kasīties ar veci, bet hormoni dara savu un viņš to vēl arvien nesaprot. Es VISU uztveru daudz saasinātāk!

Guļu slimnīcā un izmantoju bezvada internetu "Operāciju bloks". Pie tam, palātā vienīgā vieta, kur pie neta var piekonektēties, ir blakus manai gultai.
Jūtos privileģēta.

Kopš trešdienas esmu cienījama dabaszinātņu maģistre ķīmijā.

Nodevu maģistra darbu.
Vēl 30 min. kauna un tad viss. Arivederči un Astala Vista LU Ķīmijas fakultāte!!

Strādāju jaunā darbā :)
Grūti pierast, ka jāsēž līdz pl. 17:00 un piektdienās nav īsāka darbdiena.
Pagaidām galīgi nesaprotu savus veicamos pienākumus. Bet nekas, gan jau ar laiku ieiesies tā lieta.
Un vēl mani biedē lielā angļu valodas nepieciešamība.

Esmu atgriezusies darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Sajūtas ir dikti dīvainas. Darīt īsti nav ko, bet jāsēž tāpat un truli jāskatās datorā.
Artusa auklītes ir feinas un par bērnu varu nesatraukties.
Āāāā...un pirmo reizi mūžā uz darbu braucu ar riteni. Nevienu notriekusi vēl neesmu un pati notriekta arī neesmu. Nedaudz sāp dibens, bet tas pārejoši :)
Un tikko arī no kolēģes dabūju bulciņu :)

Darba intervijas ir paredzetas, lai sagrautu cilveku pasapzinu.
Nav gliti likt sataisit majas prezentaciju un sarunat otru interviju un pec tam atsutit vestuli, ka ir pienemts cits cilveks.
Jutos stulbaka ka jebkad.

Nē, forši. Man ir 8,35 vidējā atzīme, bet esmu gandrīz pēdējā.
c`moooon!!! zubri!

Dažbrīd man šķiet, ka šī laulība ilgi nevilks un nekādu sudrabkāzu mums nekad nebūs. Bērns viņam traucē dzīvot un es viņu ierobežoju.

Jā, tagad es mācos maģistratūrā. Pie tam budžetā.

Kā es nesaprotu mājdzemdētājas!!!

Kā līdz 6dienai uzbarot kājas??
esmu nokritusies svarā līdz 47,2kg un jūtos pārlieku tieva.