nuuuu kas pa daudz tas pa skaadi veel var jautaat vai teikt, kas sunim asti cels ja ne pac, kas cita acii skabargu redz....,(taa vareetu turpinaat bezsakaraa!) pestiishana nau atkariiga no izpiipeeto udenspiipju skaita, taa luuk teikshu es, bet es neesu nekaads teologs!
mjā, tā jau ir. vienīgi es esmu sabaidījies par kristiešiem un priekšzīmi, apkārtējo sabiedrību, skatuvēm, gan kristīgām, gan tām, kur mums jābūt zemes sālij. Un tad tieši šeit sanāk baigās double`face padarīšanas un nu jā..
pestīšana ir atkarīga no izpīpēto ūdenspīpju skaita :] nē - pārfrāzējot pestīšanas skaits ir atkarīgs :DD nu man tā kautkā liekās.
Hmm. Atceroties kādu Tavu senu komentu pie mana posta, nenoturējos. Es piekrītu santai- pestīšana NAv atkarīga no izpīpēto ūdenspīpju skaita, un, sāksim vispār ar to, ka tanī nestūķē iekšā nekādas narkotikas un kāpēc gan nepabaudīt kaut ko tik garšīgu kā ūdenspīpes dūmi. 2kārt. Par kādu gan kristiešu priekšzīmi varam runāt. Nenormāli kaitina tie cilvēki, kas savos vārdos ir CH sabiedrības krējums, bet patiesībā ar savu rīcību pierāda ko gluži citu. Varētu par to diskutēt daudz un dikti, bet viss, ko es vēlējos pateikt, ir tas, ka es daudz vairāk cienu cilvēkus, kristiešus (varbūt oponēsi, ka tie nav kristieši, bet tas ir mans priekšstats par kristieti), kuriem ir atkarības un, pat, ja ne atkarības, tad vēlme kādreiz izdzert pa glāzei vīna un uzpīpēt, un kuri to spēj brīvi atzīt. Protams, manī nav nekāds naids, bet prieks par cilvēkiem, kuri nelieto neko, bet arī tiem, kuri lieto IR pestīšana. Nezinu, varbūt ne pa tēmu, bet nāk prātā anekdote par kristiešiem, kuri viens otru nepazīst alkohola veikalā. Tas bija mans viedoklis. Varbūt par to degšu ellē. Bet es tā domāju.