Esmu sākusi dzīvot savu dzīvi, tā ir pilna ar ikdienu un krāsainību, esmu priecīga, ka attālums man ir palīdzējis to izdarīt, taču es arī zinu, ka nekad nepazaudēšu saikni ar savējiem.
JO vairāk rit laiks šeit, jo vairāk saprotu, ja es braukšu atpakaļ uz LV tad tikai tad, ja man tur būs darbs un ja dzīvošu viena.

Es nevaru pašlaik par neko sūdzēties, lai gan viss nav perfekti.
Pašlaik esmu izrunājusi smagu sarunu ar vācu puisi un gaidu viņa lēmumu par to kam būs būt vai nebūt. un esmu mierā ar to, šodien nomierinājos.

Un nenormāli kurta ir braukt ar jaunajām austiņām, apkārt neko nedzirdēt un salīt, salīt, salīt.