saka, ka cilvēki saslimstot, tad kad ķermenis vairs nevar pavilkt līdzi prātam.
liekas tieši šoreiz tas ir ar mani noticis.
Viņš man saka, ka jāatpūšās, bet es nevaru ir tik daudz dommājamā un darāmā.
Un arī pie reizes visam klāt ir nākusi rudens skumja, ka jau atkal krāmēju savu koferi un dodos tālāk.
Pēc šiem palikušajiem diviem gadiem es meklēšu mājas, savu stūrīti kur pabūt, savu telpu kur nedomāt un neuztraukties par citiem