Aizvakar nakt es pirmo reizi mūžā pamodos no miega ar asarām acīs un es zināju kāpēc man viņas ir.
Es sapņoju tik dzīvi, ka mana iztēle iedarbināja arī manu fizisko pusi.

Es sapnī, pilnīgi izrauti no ikdienas konteksta, redzēju kā mans tēvs nomirst. es nezināju, ka tas man varētu tik ļoti sāpēt, bet ai kā sāpēja.
es pamodos uz minūti un raudāju, bet tad es gribēju turpināt sapņot, jo varbūt sapnī būs kāda bruvju zālīte, kas viņu uzmodinās, taču sajūta bija tik reāla, lai gan viņš sapnī bija kkāds supernightriders uz moča, tomēr viņš bija tik dzīvs un tik ļoti mans tēvs.
es aizmigu un stāsts turpinājās, es nonācu autobusā, kur es turpināju raudāt par zaudējumu un tad autobusā ienāca meitene, kas pārdod loterijas biļetes, es nopirku divas un vienā no viņām vinēju kkādus tur biljonus.
un sapnī es loģiski spriedu vai tagad mani dzīve pārbauda. [?]