Jā, jā jau sen ir pienācis tas laiks, kad klasesbiedrenes un visas citas biedrenes liek savos sociālajos tīklos bebju bildes un viņas ir laimīgas un lai viņas ir.
Ja man būtu bijusi iespēja būt tādā veidā laimīgai es būtu mēģinājusi, taču esot jau tik vecai cik esot, saprotu, ka vai nu tas man nebūs vai arī būs, bet ļoti vēlu.
Vēl viens ''bet'' tam visam ir bērni, man viņus negribās nu itin nemaz, es ļoti labi iztieku ar draugu bērniem, viņus var paucināt un nolikt maliņā.
Visvairāk man ir ne ta bails, bet tāda iekšējā sajūta, ka pēc sbiedrības pieņemtajiem principiem man vajadzētu pārdomāt savu dzīvi un justies skumjai un dumjai. Bet šajā gadijumā, manā gadījumā, es patiesi uzskatu, ka mana dzīve ir bijusi interesanta un tāda vēl grasās būt. tāpēc ģimenes radīšana būs mans pēdējais interesantais un visilgsošākais piedzīvojums.
Vajag tikai potenciālu vīrieti, kurš spētu mani nolikt zem tupeles.


Bet pagaidām aidā, vēl trīs gadi mācības.