Un tā šodien kārtējā brivdiena, tā kā man nav draugu :D (lasīt - šeit, jo visi ir lv, vai arī tie kas ir šeit šodien strādā) esmu kārtējo reizi mājās.
Nodevos vēstuļu rakstīšanai un saņēmu pretī vienu no Ritminātora - viņa raksta, ka pa lielam nekas jauns dzīvē viņai nav, viss ir forši, bet reizēm besis, bet viss ir forši. tā pat kā mūsu māte - viņa atnāk mājās un nopūst vakaru pie tv.
un es saprotu, ka arī es pēc darba to vien daru kā nopūstu nevis pie tv, bet neta. un tad man liekas dzīve ir kaut kas vairāk par šādu te shēmu.
Varbūt tāpēc nekad neesmu ilgi uzturējusies nevienā darbavietā, kas mani izsmeļ un vakarā pārnākot mājās neko citu nevar padarīt kā vien vārtīties pa gultu. visādā ziņā, es nesaku, ka ir slikti vārtīties pa gultu, bet, ja tā sanāk katru vakaru pēc darba, tad man liekas tā nav dzīve.
un drošvien tāpēc es vēl mētājos apkārt pa pasauli, lai atrastu kaut ko, ko man nav nemazākās jausmas.
Kaut ko kas saistīts ar aizrautību, prieku, mierīgumu, kko mazliet no drošības visās džives jomās. Bet pašlaik, ja drošība ir vienā jomā, otra izpaliek, trešā apaug ar putekļiem.

Pieķēros atkal pie jauniešu nometnes video montāžas, ceru, ka tomēr man šoreiz sanāks kaut kas jēdzīgs.
Un drīz ar steigu jāiet filmēt ārā, lai būtu materiāls, ko iesniegt mēģinot iestāties.

Manī ir jāizaug idejai priekš īsfilmas vai mūzikas video, tagad tā inkubējās.
droši mani var apmētāt ar random stuff that is in your head - idejām, moš sakabināsies ar manējo un izveidosies mutants.