Visu nakti nomocījos ar vēdera sāpēm un apziņu, ka vētra ir aiz loga. līdz plkst 14:00 sāpes mani neatstāja, tagad atstāja.
Lasu
rebeka un alison tekstus ,kur viņas blūzojās un mani nemaz nepiemin, lai gan pie šiem blūziem arī es esmu vainojama. Par to man varētu būt blūzi.
Šodien nevaru atrast jēgu, jo nav neviens ar ko aizbraukt pariteņot, neviens ar ko uzfilmēt kādu stulbu īsfilmu.
šodien man nav plāna.
Vismaz 3diena un 4diena bija ražena.
Tad kad nesēž mājās ir labāk.