es šodien pa maz uzņemu šķidrumu
Parakņājos vecajos papīros, vēstulēs, apsveikumos. Daudz kas pa ilgām dienām uzdzen smaidu, bet daudz kas saskumdina. Pagātne, kas parāda, ka vēsture nu ir tikai meli, jo vairs tā nav. Ko ar kaut ko tādu darīt - atstāt, jo tomēr, tā kādreiz bija patisība, draudzība, emocijas vai mest prom, jo tagad vairs tā nav un tas uzdzen skumju.
Var arī abus reizē - - - > skumpriecāties.

Bet vispār šī ir viena no tēmām, kas mani nelaiž vaļā, kāpēc man sanāk tik daudzus izsvītrot un ne jau tāpēc, ka es to gribētu.

Otra tēma ir, protams, tik pat egoistiska kā pirmā - kapēc man rokas neceļas?