manas līdzšinējās esamības pamatojums. nezinu. taču zinu, ka mana esība tiek paēdināta, reizi pa reizēm, kad aizeju vai izdzirdu un sadzirdu ko man grib pateikt, tas tur augšā, vai var teikt arī tā- tas tur šeit blakus.
savādi gan man tagad iet.pārāk labi, lai ticētu. nekas. galvenais nesacerēties, ka tas varētu turpināties ilgi, bet ja tu nesadomājies ielaisties uz visu banku, tad varbūt tu arī zaudē daļu no notikumu burvības.

jāmācās mazāk baidīties un vairāk paļauties.
vairāk domāt tai pašā laikā vairāk dzīvot.
jēgpilnu dzīvi.
taču es neticu, ka ir kkāds noteikts un viens vienīgs tavas dzīves piepildījums, galvenais, ka mirstot tu tomēr vari atcerēties savu dzīvi ar smaidu, patiesu un neslēptu. varbūt tad tas arī ir dzīves piepildījums.
ja es tagad mirtu, es smaidītu.