ir tādi cilvēki, kas otram atstāj rētas. varbūt pat negribot. bet vistrakākais ir izdomāt tam kuram tās rētas palikušas kā tās sadziedēt.
to es tagad mēģinu arī saprast. izdarīt.pagaidām nesanāk.
murgos rādās, bet vaļā netiek.ir no dzīves prom, bet atmiņās atsauc.
kāpēc nav atmiņu dzēšamā atmiņa, laikam , lai būtu intresantāk un spētu ko mācīties.

jāuzraksta cv beidzot takš un vīza jāaizpilda, jāpaskatās un liederīgi jāpasēž netā ko tu koalāču zemē varētu darīt.


pašlaik slinkums. un gaidu nobeigtības sajūtu.
un vienmēr kad tu kko nogriez fiziski, kkas sāk pietrūkt garīgi, bet ideja laikam ir likt kko jaunu vietā.

bet tā viss ir tīri tā neko.