No rīta nespēju piecelties, sataisos pa 15 minūtēm un doma, ka nokavēšu semināru ir apdomājama, kad stāvu un gaidu busu, turklāt vēl ņemot vērā sastrēgumus. ha ar visiem sastrēgumiem 30 min veicu ceļu, bet ja ņem gaidīšanu un iešanu kopā 50 min līdz faķim.tur baigais kursabiedrs lasa ref par Staļinu un viņa mantinieku kandidātiem, gudri un ilgi, un es pat nezinu kā sauc to manu kursabiedru.
es klepoju šņaukājos un gribu gulēt, galva smaga.
pēc lekcijas dodos uz Lu galv. ēku kur gaidu tikšanos ar Baldones jauniešu vadītāju, aizejam uz cafe duble un šī man izmaksā tēju. iekšā viņai ticības dzirksts, kas man jau sen apdzisusi, taču zinu, ka ne nodzisusi.
izplānojam sadraudzību un dodos tālāk uz dzīvokli pakaļ ritenim, tad braucu uz galda tenisu, kur 3 h bezjēdzīgi vai varbūt jēdzīgi dzenāju bumbiņu, citus spēlmaņu un sevi.
psiholoģiskas traumas- es nespēju uzvarēt tos , kas nemāk spēlēt un bakstās- veic griestās lapas manevrus un tā...
tad...braucu it kā uz teātri saprotu, ka neko neesmu ēdusi iebraucu paēst jau sen man zināmajā riebiīgajā ēstuvē panna, pie Kaspar mājām kas no GH, pankūkas 90 sant - aukstas iekšpusē un krējums + 15sant, vēl tēja 40sant(nodomāju, ka labi ka ir pirmās ģim ēdnīca, tur pa to pašu naudu divtik var paēst un ir viss silts)dodos tālāk kur pie Nac teātra gaidu māsu, satieku cilvēkus ar kuriem šovasar braucu uz Poliju, jauki, bet tā dikti nebij pa ko runāt.sagaidu māsu, viņa pārāk daudz uzdod stulbus jautājumus, es atbildu ar skatienu
pēc pirmās puses paņem māsa sald kokteili pauzē, bet es saku, ka esmu gurusi un ejam prom.domāc darīts.
atbraucu mājās, safilmēju mērnieku laikus (ja kas izrāde uz kuru bijām arī bij mērnieku laiki) un tagad defragmēju cieto cd un domāju kā saplānot rītdienu, ka ir tik daudz ko jāpaveic.
ja šitā rakstītu katru dienu, tad toč neko neaizmirstu , ja pārlasītu, bet bet, aizmirst vajag.
man pašlaik sanāk, ieklūpu darbos , citās domās un sāk dzīvoties uz priekšu
bet tagad jāiet ēst fišiņi