un tā iespaidi
jāsāk ar to , ka ir iespaidi.:)
ka ir kāds kas izvelk no mājām un liek justies labi.
pirmais kkc iekarojums ar vēlāko ugunskuru(gadalaiku ziņā)-nepaarspīlēšu, ja teikšu- visā manā mūžā.
īsākais tosts:``uh``vaj``hu``(kā kurš grib- cik liela sāpe vai prieks)
kaustīšanās,bet tā bērnišķīgā, kāda mūsdienās ir reta parādība pieaugušo visu(ja varu saukt sevi par pieaugušu)
~liels skaits :``sveiki``
apmeklēts tukuma tirgus un apēsts 1bumbieris un 3āboli.
un vēl šis tas, kas vārdos nav rakstāsms, tik jūtams un izbaudāms, kkā apmēram ne īpaši svarīgi, bet jūt, ka dzīvo.
un tad nākāmais brauciens.
talsi-kandava-rīga-pļavnieki-rāmava-majas.
liels buss, un izrādās, ka es varu arī neustaisīt ziepes un izbraukt bez avārijiņām(nu tādām mazajām-jo man ir tikai tādas)
saprotu, kāretējo reizi- ka labi ir mājās pie vecajiem labajiem luterāņiem un diemžēl katoļi nav mana ``ēra`` un tomēr- labi, ka tā.(bet tas jau kā kuram)
Pa ceļam:
asaras - par pasaules sāpi.un netaisībām.
nonākot līdz prieka- saņemot mīļāko īsziņu(atkal nepārspīlējot)savā dzīvē:``man ar ir grūti pateikt vārdos cik pateicīgs varu būt, ka ir Kāds, kas parūpējās, ka esam draugi.hug.``
smiekli- vēsturnieku kvartets ir neizbēgams.
maksimas saldējums un jā brīdis, ka aizmirsties.
un vislabāk- aj aj, kā man patīk vērot cilvēkus, kas atklāj savas emocijas, tajās aizrāvušies, nekaunās tās rādīt citiem un dzīvot ar neviltotu prieku.(vērot kaut vai stundām- un tajos mirkļos es gribu lai tā priecājās visa pasaule un lai nekad tas nepāriet un ir labi.)